Aivars Tarvids: Sudraba svētki

Ceturtdiena, 16. oktobris (2003)

Mūžīgā pilsēta Roma piedzīvo svētku dienas, kad svētceļnieku un oficiālo viesu tūkstoši pārpludinājuši pilsētu. Statistikas mīlētāji tikmēr atgādina, ka Jānis Pāvils II kļuvis par ceturto ilglaicīgāko katoļu galvu šīs baznīcas vēsturē. Protams, lieku reizi viņi piemin, ka šis poļu tautības Dieva kalps bijis pirmais neitāliešu cilmes pāvests kopš tālajiem renesanses laikiem. Tiek summēti pāvesta vizīšu laikā nolidotie kilometru miljoni un saskaitīti viņa svēto kārtā celtie izredzētie.

Ceturtdaļgadsimta laikā, pateicoties globalizācijas un moderno komunikāciju iespējām, arī paša Jāņa Pāvila II darbības stilam, pāvests kļuvis par nenoliedzamu masu kultūras ikonu. Vēl vairāk – par atzītu morālo standartu mūslaiku tik dramatiski mainīgajā pasaulē. Viņš ar līdzšinējo dzīves gājumu pierādījis, ka ir pārlieku dižs un pieticīgs, lai skumtu par politkorekto norvēģu gudrinieku pāvestam šoruden liegto Nobela miera prēmiju.

Protams, var iebilst pret pāvesta, iespējams, strīdīgajiem uzskatiem. Piemēram, eitanāzijas, abortu un kontracepcijas jautājumos. Taču nenoliedzams ir viņa cilvēciskais vēriens un ticības skaidrība. Pāvests spēja izdzīvot pēc atentāta, spēj pretoties nepielūdzamajam vecumam. Skumji un bēdīgi reizēm TV ekrānos skatīt vecišķu vīru, ko nomocījušas dažādas kaites. Vai zināt, ka pasaules mēdijiem sen sagatavoti nekrologi tik bieži prognozētajai pāvesta aiziešanai. Varam vien nojaust, kādas patlaban varas intrigas risinās noslēpumainajos Vatikāna gaiteņos un prognozēt nākamo pāvestu, kuram lemta šķiet bezcerīga neklātienes sacensība ar Jāņa Pāvila II autoritāti. Vienlaikus šis cilvēks ar personisko piemēru visas pasaules priekšā pierāda, ka gars tomēr spēcīgāks par miesu. Pārliecina, ka patiesa kalpošana Dievam ļauj, skatoties debesīs, pārvarēt visneiedomājamākos šķēršļus zemes virsū.

Svētki, bez šaubām, arī daudzajiem Latvijas katoļiem. Pāvests apmeklējis Aglonas svētvietu, Lieldienās Māras zemi Sv.Pētera laukumā sveic latviešu mēlē, kardināla godā cēlis leģendāro Juliānu Vaivodu un Jāni Pujātu. Tradicionāli citu konfesiju Latvijas kristiešiem, pagāniem un bezdievjiem pret katoļu baznīcu attieksme rezervēta. Tai pelnīti un nepelnīti pierakstīti dažādi grēki un pārmests tumsonīgs dogmatisms. Pāvesti, lūk, vainīgi ka Latvija evaņģelizēta ar „uguni un zobenu”, Džordāno Bruno reiz uzsēdināts uz žagaru čupas un celebāta mocītie katoļu priesteri lemti vismaz latentai pedofīlijai. Taču vietā jautājums – vai katoļu baznīca savā ticībā nav bijusi tā pati stiprākā? Polijas un Lietuvas piemērs, kad tieši katoļu baznīca nesamierināmi pretojās nacistu un komunistu režīmiem, piedāvā iespējami pareizu atbildes variantu.

Šajās dienās pasaule godina izcilu pārnacionālu līderi un domātāju. Latvijā svētīgi atcerēties, ka pāvests bijis starp mūslaiku titāniem, kuru devums tieši veicinājis Dieva brīnumu – Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu. Domās, vārdos un darbos iestājoties par mūžīgām vērtībām, Jānis Pāvils II kļuva par vienu no galvenajiem komunisma kapračiem. Lai Dievs arī turpmāk viņu godam vada laicīgās dzīves nolemtajā gājumā.