Aivars Tarvids: Latvijas kalve

Svētdiena, 28. novembris (2004) 13:27

Adventa pirmajā svētdienā Latvijas politiskās partijas viss necepa piparkūkas, tās vienojās kolektīvā politiskajā jaunradē, cepot valdības deklarācijas un koalīcijas līguma tekstus, kuru melnrakstus pirmdien iespējamais Ministru prezidents Aigars Kalvītis solījis Rīgas pilī atrādīt prezidentes kundzei.

Kalvīša kungs nenoliedzami ķēries pie valstsvīra cienīga uzdevuma — triecientempā radīt rīcībspējīgu visu labējo partiju varas koalīciju. Prieks visiem patriotiski domājušajiem — visas «latviešu» partijas kopā, vismaz 77 deputātu balsis Saeimā. Ja ir politiskā griba, iespējams i kalnus gāzt, i Satversmi grozīt…

Protams, varbūtējā premjera kandidatūra šķiet diskutabla. Nav Kalvītis pūļa elks un kopējs nācijas mīlulis. Viņa kritiķi steidz izgaršot politiķa pagātni un iezīmēt nākotni, atbilstoši savām bieži vien iracionālajām antipātijām. Sak', agrāk Aigars kā zviedru fermera kalps slaucis govis, bet drīzumā Kalvītis slauks Latvijas valsti kā ekspremjera Andra Šķēles politiskais algādzis. (Starp citu, amizanti publiskie mēģinājumi noskaidrot — vai pašreizējie Tautas partijas bosi kontaktējas ar partijas tēvu-dibinātāju. Varētu domāt, Šķēles kungs ir bēguļojošs valsts noziedznieks, kuram Slaktera, Bērziņa & kungi piegādā maizi un siltas zeķes viņa «Mākoņu» bunkurā, ne pieredzes bagāts politiķis, neuzklausīt kura padomus pašreizējai TP vadībai būtu pagalam aplam.)

Piedevām tie prastākie Kalvīša gānītāji mīļuprāt spiestu potenciālo premjeru atdot vakariņas ienaidniekam (politiskajam vai privātajam?) un uzsēdinātu Kalvīti velotrenažiera seglos. (Varētu domāt, Latvijai patlaban vajadzīgs ne rīcībspējīgs premjers, bet topmodelis, kuram uz Saeimas «mēles» jāizrāda nākamvasar aktuālās peldbikses. Nesalīdzinot politiskos lielumus, varbūt derētu atcerēties, ka Dr. Kārlis Ulmanis, šķiet, nebija Rūdolfa Valentino šarma pleibojs.)

Neba paštēla veidošana un nelabvēļu pielabināšana ir Kalvīša Adventa laika sāpe. Būtībā koalīcijas šķirstā viņam nācies sasēdināt visus politiskos radījumus, kuri cer kopīgi izdzīvot un nonākt Latvijas nākotnes krastā. Naivi uzskatīt, ka Ziemsvētku tuvuma dvēseliskums novērsis partiju objektīvās un subjektīvās pretrunas.

Einars Repše pasteidzies pierādīt, ka stabilu kā latu saglabā savu politiskā pārcilvēka morālās demagoģijas potenciālu. «Jaunā laika» līderis jau raiņojis par «gaismas un tumsas ētisko cīņu» nākamajā kabinetā. Taču varas vilinājums Repšem ir liels — jau premjerēšanas laikā legāli iegādāts lidotāja kombinezons un drīzā iespēja kara ministra kapacitātē pieņemt Latvijas kontingenta parādi Irākas tuksnesī…

Taču ne Repšes politiskā figūra ir vienīgais baļķis TP un JL attiecību normalizēšanas ceļā, un šī valstvīra bankas saistības — vienīgā politekonomiskā divdomība. Paliek sertifikātu, denacionalizēto namu īpašnieku un īrnieku problēmas. Ja Repšes varas mēnešos par tautas veselības aprūpi gādāja profesionālā mediķe Ingrīda Circene, tad jau ceturtdien nozari sāks reformēt «pūšļotājs» Gundars Bērziņš. Tāpat interesanti būs paskatīties, kā vienā valdībā tiks risināta vai, iespējams, kolektīvi iekonservēta cita problēma. Kā nekā, pēdējās Repšes valdības dienās tās noslēgto miera izlīgumu ar «Lattelekom» toreizējais Saeimas vairākums nodēvēja par teju noziedzīgu…

Tikmēr vai katrs JL fans zinās teikt, ka Kalvīša «iespējamā misija» būs novākt viņa patrona Šķēles politiskos pirkstu nospiedumus no t. s. digitalizācijas afēras… Kalvītis, lūk, esot gana viltīgs un rafinēts, lai šo netīro darbu pastrādātu oranžām rokām. Skandāla galīgais izkārtojums ir cena, lai Latvijas Pirmā partija paliktu varas koalīcijā, bet Ainārs Šlesers — satiksmes ministra krēslā. Šī loģika skaidrojot, kāpēc Kalvītis strikti noraidīja JL ambīcijas iegūt ģimenes lietu ministra posteni. Bērni ir LPP politiskais trumpis un — gods, kam gods — savā naivajā baptista labestībā tieši līdzšinējais ministrs Ainārs Baštiks bija galvenais dzenulis dažādu reālu sociālu labumu piešķiršanā Latvijas ģimenēm. Un pašsaprotami, ka šīs politiskās iestrādes, kas prasīt prasās uz nākamo vēlēšanu aģitācijas plakātiem, LPP nevēlas atdot JL «ģimenes pavarda sargātājam». Pietiks ar ekonomikas ministra «mācītāja» Jura Lujāna upuri, lai JL Krišjānis Kariņš darbos izpildvarā pierādītu, ka Latvijas tautsaimniecībā neiestāsies ledus laikmets.

Par īsti latviskām konformisma lustēm gādājuši visīstākie latvieši — TB/LNNK. Par pašvaldību lietu ministra amatu un iespēju uz JL politiskajiem pleciem atgriezties valdībā, šī partija atteikusies no programmatiskajiem uzstādījumiem. TB/LNNK nu gatava strādāt vienā koalīcijā ar LPP, kuras frakcijā joprojām kā pilntiesīgi biedri darbojas «sarkanās» PCTVL pieci politiskie dezertieri. Kas zina, formāli propagandas nolūkos no Saeimas tribīnes parejot, šie latviskās Latvijas politiskie sargsuņi drīzumā piekritīs ratificēt Nacionālo minoritāšu konvenciju. Refleksi jau visiem vienādi, kad, pilnu bļodu vēstot, iedegas spuldzīte, slienas tek un aste priekā luncinās… Beigu galā, TB/LNNK par nacionālajiem ideāliem var justies puslīdz droša, jo izglītības un zinātnes ministra amatā profesora Kārļa Šadurska ģenerāllīniju turpinās profesore Ina Druviete, savā līdz literārai pilnībai destilētajā latviešu valodā iemācot gan krievu bērniem, gan visai latviešu tautai pareizi lietot un izrunāt vārdiņu «eira».

Patlaban daudzi politiskie aktīvisti dibina partijas, aicina padarīt Latviju kalvē, kur spēks rīcībā. Politiskie knariņi turpina nebeidzamos politiskos kariņus. Arī Aigars Kalvītis, vaigus piepūtis, kaļ savu nākotnes Latviju. Varbūt izkals čiku, varbūt stabilitāti līdz 8. Saeimai. Kad Latvijā minimālā pensija un minimālā alga būs divreiz lielākas par oficiālo iztikas minimumu, absolūtajam iedzīvotāju vairākumam šādi kalēja darbi taps neinteresanti, viņiem kļūs mazsvarīgi, vai valsts nozagta vai arī neskarta kā jumprava, vai vecie blēži šņukuriem rakājas silē vai arī sēž pie parašas, vai atradies kārtējais censonis, kurš šizoīdā populisma maisā solās atnest Latvijai gaismu, visbeidzot, vai valsts kopējā jaunlaiku vēsture nenovēršami nav pārvērtusies nacionālās slimības vēsturē.