Aivars Tarvids: Mamma aplīgo Latviju

Trešdiena, 22. jūnijs (2005) 12:47

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 22. jūnija rītā teica tradicionālo gadskārtējo runu Saeimas deputātiem, paužot savu viedokli par stāvokli valstī.

::: Valsts prezidentes runa Saeimā 22. jūnijā

Saeimas un valsts galvas attiecības par idilliskām patlaban nosaukt grūti. Vīķes-Freibergas kundze nepārprotami likusi manīt, ka varas partijas realizē nacionālajām interesēm kaitīgu politiku. Krievijas–Latvijas robežlīguma izgāšana būtībā devalvēja prezidentes biklo austrumu politiku. Prezidente dzimtenes vārdā Maskavā visai pazemojošā politiskajā papildvietā pasaules godaviesu tribīnē vēroja sarkanarmijas monumentālo parādi Sarkanajā laukumā, lai, pateicoties valdošās koalīcijas juridiskās apskaidrības radītajam Satversmes respektam, pretī saņemtu ne politisku triumfu robežlīguma izkārtotājas pārlaicīgajā statusā, bet prezidenta Vladimira Putina prezentētās verbālās «sprāguša ēzeļa ausis». Prezidente šīs Latvijas ārpolitikas īstenotāju aktivitātes valdības namā un Ārlietu ministrijā, kā arī šīs ārpolitikas ideologu uzstādījumus Saeimas profilējošajā komisijā saistīja ar politiķu ambīcijām. Iepriekš Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijas tiešraidē atļāvās būt skarba vērtējumā un raksturojumā — «bērnišķīga sacelšanās pret mammu».

Tautas priekšstāvji izrādījās jūtīgi un uzņēmīgi pret kritiku. Kāds brīnums, ka viņi vēlējās saīsināt pavasara sesiju, tā liedzot prezidentei viņus kolektīvi kaunināt Saeimas plenārsēdē. Nav zināms, kādēļ šis plāns izgāzās. Varbūt deputātu kungiem un dāmām pietrūka bezkaunības, varbūt viņos kā Saulcerīte modās sirdsapziņa, padzirdot valsts galvas sarkastisko atgādni, ka deputātiem jau garāks atvaļinājums nekā prezidentei? Katrā gadījumā prezidente pēdējā parlamenta pavasara sesijas dienā teica runu, bet Augstais nams jau dzīvoja suņa dienu gaidās, alus, siera un baudkāru atraugu priekšnojautās.

Runā tautas «gudrāko galvu» degunos tika nepārprotami iebāzts Latvijas politiķu kvalifikācijai neglaimojošs fakts — «šodien Igaunijai līgums ir ne tikai parakstīts, bet arī ratificēts, un par to igauņi pelnīti saņēmuši atzinību no mūsu kopējiem partneriem Eiropā». Sak, mīļie kalvīši & pabriki, būtībā par jums jāstāsta anekdotes, ne karstasinīgajiem kurratiem… Un tālāk valsts galva norādīja par izpildvaras atbildību «veikt nepieciešamos soļus, lai no šā strupceļa izkļūtu».

Vīķe-Freiberga izmantoja augsto tribīni, lai atdarītu saviem oponentiem un rējējiem. Pilna morālā pārākuma un ētiskā satvara viņa runāja par latvju politikas sīkmaņiem, kuru merkantiliem jutekļiem mana «gaisā virmojamies priekšvēlēšanu laiku». Lietā tika likti eiropeiski argumenti un pārmetumi. Valsts galva atgādināja urrāpatriotisma un ekstrēmisma bīstamo cenu. Šīs politiskās sezonas kontraversiālākais politiķis Aleksandrs Kiršteins, dzirdot prezidenti tik politkorekti runājam, demonstratīvi atstāja telpu. Starp citu, pēc prezidentes runas viņš atgriezās kā operas premjers, lai uz politiskās skatuves plenārsēžu zālē saņemtu brangu kolēģu sarūpētu ovāciju porciju…

Bet prezidente bija čakla rakstu darbos, lai 22. jūnija runu padarītu vērienīgu un visaptverošu, ar pretenziju uz «politiskā momenta» analīzi. Cita vidū tika klāstīts par prezidenta institūcijas nozīmību Latvijas demokrātijai, vienlaikus Vīķes-Freibergas kundze runāja par savu rūpju bērnu — tiesībsargu, kura viņas kancelejas sarūpēto ieviešanas likumu tautas priekšstāvji Augstajā namā pamanījušies smalki sabotēt. Prezidente, neskatoties uz Eiropas Savienības idejisko un juridisko kolapsu, pauda stingru pārliecību par vienotās Eiropas idejas dzīvelīgumu un Latvijas nozīmību Eiropas Savienības kontekstā. Saldu alus un sātīgu pīrāgu vietā t. s. tautai vajadzēja skanēt prezidentes vārdiem par valsts institūciju nepieciešamību lokalizēt inflācijas u. c. ekonomisko ligu radīto kaitējumu gan tautsaimniecības attīstībai, gan iedzīvotāju labklājībai.

Katrs interesents pie Jāņu ugunskura var pārlasīt prezidentes runu, iespējams, pat, svētījot lielākos nacionālos svētkus, sarīkot kolektīvu šā vēstījuma apspriešanu. Valsts galva aplīgojusi Latviju. Vaira Vīķe-Freiberga patlaban atrodas tajā karjeras etapā, kad, domājot par pārvēlēšanu, piespiedu kārtā jābūt tolerantai pret likumdevējiem Saeimā. Patlaban prezidente var sākt izkārtot ne nākamo pilnvaru termiņu, bet vietu Latvijas vēsturē un Latvijas tautas atmiņā, vismaz sekmīgu politiskās biogrāfijas turpinājumu ANO struktūrās.