Aivars Tarvids: Marsiešu hronikas

Ceturtdiena, 5. februāris (2004) 00:01

Latvija briesmās. Brīvvalsti apdraud gan iekšējais, gan ārējais ienaidnieks. Piektās kolonnas zābaki nesodīti bradā kangaru nospļaudīto dievzemīti.

Jaunajos laikos pierādījies, ka valsts patiesībā ir sile, kurā ar kāju cenšas iekāpt oranžās cūkas. Nodevēju nažu dūrieni mugurā traucē valdībai nopietni strādāt. Korumpanti liedz blondai meitenei palīdzēt pārlauzt korupcijas astoņkājim sprandu. Policijas ģenerālis iztirgo noslēpumus bandītiem. Nopirktās tiesas taisa idiotiskus spriedumus un uzliek par pienākumu valdībai maksāt kompensācijas no amata patriektiem bezgožiem. Noskaidrojies, ka vieglāk bijis piedalīties asiņainas diktatūras sagraušanā tālā zemē nekā iznīdēt prettautiska režīma paliekas pašu mājās.

Savukārt oligarhu trijotne izmanto Mēnesi kā burvju lukturi, lai vilinātu lētticīgos tautiešus ar ļaunām maldugunīm. Maskava draud paturēt sauli Zilupes pretējā pusē, ja nebūsim padevīgi, atteiksimies kapitulēt un neļausim iejaukties savās iekšējās lietās. Muļķa gājputni no austrumiem uz spārniem solās atnest sliktas slimības baciļus. Briseles komisāri nemitīgi knābā valsti kā maitu lijas, un neliekas manām latviešu vēsturisko sāpi.

Tikmēr skauģi un tautas ienaidnieki aizgūtnēm skaita Viņa naudu, rēķina banku procentus un mēra īpašumu hektārus. Gatavi notriept melu piķī un izvārtīt negoda spalvās. Aizvakar Viņu piešmauca blēdīgs baņķieris, bet vakar pievīla paša biedrs kabinetā. Vecās čomu būšanas rūdītie blēži badīgām roķelēm mēģina apturēt jaunā laikrāža rādītājus. Sabotieri liedz uzcelt gaismas un ledus pilis. Sīkie kaitnieki ņirdz kaktos, piegāna tautas dvēseles un gatavi saindēt akas.

Viņš pierādījis sevi kā tālas nākotnes cilvēku, kura dižumu pratīs novērtēt citas paaudzes. Laikabiedri vien iespēj uzstādīt neglītas diagnozes Viņa nemirstīgajam garam. Tāpēc vientulība ir viņa lāsts un nešļava, kad viss Latvijas smagums un sāpe uz kamiešiem, bet krustā sitējiem naglas un āmuri nadzīgi sarūpēti. Pat VVF nesaprot Viņa sāpi un sirdsšķīstos nodomus, un nav gatava palīgā iet. Neļauj, aprobežotā, ne ārkārtas tautas sapulci rīkot, ne zemes likumus Dieva likuma normām piemērot.

Viņam ir grūti un smagi. Pārāk mazs viņa līdzgaitnieku pulks, kuri maisā gatavi atnest jaunus laikus un svaigu gaisu. Bet tauta Viņu atbalsta gan Vidzemē, gan Zemgalē, gan Kurzemē. Vien atbalsts varētu būt dāsnāks. Neklājas santīmus un sirds siltumu taupīt, ja Latvija nocietusies ziedojumu artavas gaidās. Kāda sīkstulība, kāda knauzerība, ja valsts nomokās krīzē.

Viņš pelnījis atbalstu darbos. Sen, ļoti sen Latvijā nav bijusi īsta atmoda. Šis laiks paģēr simts tūkstošu atbalsta manifestācijas, dziesmas un karogus. Lai Viņš redz, ka tauta nestundā kopā ar Viņu. Lai stiprinās, lai pieņem nācijas parādi, lai dod komandas. Pienācis laiks likt lietā garaspēka stratēģisko ieroci. Brīvība atkal jāmeklē uz barikādēm. Kaujas uzdevumu un ordeņu pietiks visiem patriotiem.

Viņš pārliecināsies, ka tautas atbalsts nav tukši solījumi, šī mīla nav baudkāra un apliecinātā ticība tiecas uz bezgalību. Viņš redzēs, jutīs un rīkosies. Vēl valstiskāk, vēl drosmīgāk. Nudien pazemojoši, ja krietnajam ministram jāstaigā gluži vai bruņuvestē, bet ministrijas ēka jāpārvērš neieņemamā cietoksnī, ko apdraud ieskurbušu, impēriski apmātu lielkrievu šmurguļu ordas. Mums nav kur atkāpties savās brīvības cīņās. Ja neesam gļēvuļi, jāatņem krievu agresoriem kirilica, vodka, lamuvārdi, kopošanās un vēlēšanu tiesības. Neapmierinātos vienmēr var deportēt, māmuļā Krievzemē viņiem pietiks vietas. Savukārt visi šie «štābisti», nelietīgie musinātāji un kūdītāji, jāapcietina par acīmredzamu graujošo pretvalstisko darbību, bet viņu politiskajam «jumtam» jāatņem Augstā nama kļūmīgi garantētā deputātu imunitāte.

Tad pasludināt ārpus likuma partijas, kuras netīras naudas rēķiniem saistītas ar oligarhiem. Vēl likvidēt to apmaksātus un uzturētus prostituēto mēdiju ruporus. Pašus oligarhus beidzot nosaukt vārdos — gan avīzēs, gan tiesas spriedumos. Latviešu virsuzdevums esot sekmīgi vairoties, un blēžiem konfiscētajās villās varēs ierīkot modernus bērnudārzus.

Latvietis dzīvojot saskaņā ar dabu un kosmosa likumību. Viņa būtības kods esot ieprogrammēts cauri gadsimtiem plūstošajā Lielvārdes jostā. Kazi, atrastos redzīgi lasītpratēji, skaidri manītu rakstos likto vēstījumu — kurp ej, Latvija, kurp ej… Tautiešiem ar vājāku nervu sistēmu var rasties kārdinājums šo jostu kā nomierinošu valgu apmest ap kaklu.

Nelaimīga esot tauta, kurai vajadzīgi varoņi. Latviešiem vajadzīgs Viņš, kurš saka — «Mīļie draugi!»…