Aivars Tarvids: Mūsu mīkstie

Piektdiena, 22. jūlijs (2005) 00:01

Noskaidrojies kārtējais XXI gadsimta Latvijas eksistenciālais apdraudējums. Valsti pazudinās ne krievu tanki, Maskavas roka, čekas maisi, civilokupanti, korumpanti, piedzērušies autovadītāji, latvāņi, eirokrātu leģions vai ebreju kopiena, bet vietējā homoseksuālistu saime.

Iedzīvotāji ar netradicionālu seksuālo orientāciju šovasar kļuvuši par faktoru Latvijas politikā un Latvijas eiropeiskā tēla spodrinātājiem. Pagaidām Otrajā republikā valdības kritušas, jo nespēja vienoties par naudas pārdali un privatizāciju, nu partija «Jaunais laiks» gatava apdraudēt varas koalīcijas trauslo vienotību geju un lesbiešu publiskā ekshibicionisma un sabiedriskā orgasma vārdā. Einara Repšes partijas vadoņiem nepieņemama izrādās, viņuprāt, Latvijas Pirmās partijas līderu manipulācijas ar izvirtību un kristīgām vērtībām nākamās priekšvēlēšanu kampaņas interesēs.

Rīgas Domes izpilddirektors Ērikas Škapars (JL) aizliedza sestdien plānoto seksuālo minoritāšu gājienu «pašā Vecrīgas sirdī». Taču viņš, viltnieks, nepakļāvās «mācītāju» partijas it kā tumsonīgajiem ultimātiem un kļuva par birokrātu, geju miesassargu. Iespējami, lūk, radikālu homofobu sabiedriskās kārtības apdraudējumi un masu nemieri… Citiem vārdiem, miesiskās mīlas tiesību paudēji riskē saņemt publisku kāvienu, var tikt demolēti veikali un dedzinātas automašīnas… Jā, sociāli aktīvie tikumības un morāles sargi no «Kluba 415», NSS, LNF un viņu atbalstītāji potenciāli bīstamāki par, piemēram, kliedzošiem «štābistiem» un spēj nodarīt lielāku postu Latvijai par Osama bin Ladena islāma triecienniekiem… Škapara kungs administratīvās un politiskās spriedzes brīdī atļāvās rīkoties gļēvi — kā mīkstais mīkstā priekšnieka krēslā. Varēja taču varavīksnes karoga vicinātājiem ierādīt vietiņu pie pieminekļa padomju karavīriem Rīgas atbrīvotājiem vai pie Latvijas Nacionālā zooloģiskā dārza.

Tikmēr premjers Aigars Kalvītis (TP) ieņēma cieņas vērtu valstsvīra pozu krīzes situācijā. Valdības vadītājs televīzijas tiešraidē atļāvās nepārprotami demonstrēt savu cilvēcisko un politisko riebumu pret plaši izsludināto saietu. Šajā brīdī Kalvītis pauda tās sabiedrības daļas viedokli, kuru morālos principus šis pasākums aizvaino (bet sabiedrību aizvaino jau daudzas aktivitātes — arī pērkoņkrusta, sirpīša un āmurīša publiska vicināšana).

Prognozējama bija vietējo profesionālo cilvēktiesību aizstāvju un ārzemju humāno fondu bļodlaižu reakcija. Valsts vara ar premjera muti, redz, noliegusi Latvijai obligātās eiropeiskās vērtības un veicinājusi tālāku sabiedrības šķelšanos, nenovēršami kļūstot arī cilvēktiesību tiesu darbi Strasbūrā. Latvijas tēlam arī nodarīts kārtējais kaitējums (protams, atbilstoši daža laba demokrātisko Rietumu «eiropietim» Latvija šķiet pievilcīga kā tāda pedofilijas ziemeļu paradīze, kamēr liegums seksuālajām minoritātēm pulcēties galvaspilsētas centrā vērtējams kā atpalicības un tumsonības piemērs).

Bez šaubām, bezjēdzīgi mēģināt izskaust seksuālās minoritātes, padarīt viņu dzimumaktus nelegālus, krimināli sodāmus. Lai dāmas un kungi kopojas, lai tusējas savos klubos, lai uztur savus interneta portālus. Vēl vairāk — lai likums dod viņiem iespēju nokārtot partnerību, ar to saistītos mantiskos jautājienus. Bet — varbūt ar to pietiek? Nevajag viņu laulību un kāroto bērnu adopciju. Ja likums ierobežo rasu u. c. neiecietības propagandu, varbūt vērts cenzēt (dozēt) seksuālo minoritāšu ideju sludināšanu publiskajā informācijas telpā. Nudien apnicis šis zilais dvēseliskuma kults, kad tiek apgalvots, ka viendzimuma mīla ir tā patiesākā, kad, minot piemērus no Leonardo līdz Fredijam, tiek apgalvots, ka vien homoseksuāli orientēti ģēniji spēj radīt šedevrus heteroseksuālajai cilvēces daļai par prieku vai skaudību.

Būsim oriģināli kā Eiropas Savienības valsts, kuras galvaspilsētā aizliegtas seksuālo minoritāšu masu izrīcības. Šādam uzstādījumam būs lielāka starptautiska rezonanse par Dziesmu svētku tradīcijām, jūgendstila pieminekļu atjaunošanu vai ekoloģiski nevainīgo dabu. Lai Latvija ir zeme, kur neļauj gejiem un lesbietēm publiski dziedāt…

Bet Latvijas varas elite jau par mīkstu, lai radikāli pretotos Briseles uzstādījumiem. Inflāciju tā nespēj ierobežot, kur nu vēl lokalizēt pederastu izvirtību dievzemītē…