Aivars Tarvids: Palīdzēsim Repšem!

Ceturtdiena, 15. janvāris (2004) 08:01

Pateicoties mediju rosībai, vai katrs Latvijas iedzīvotājs nu apskaidrots par premjera Einara Repšes mantisko stāvokli. Zina par «Jaunā laika» līdera pēdējā laika darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, zina par viņa ikmēneša 7 tūkstošu latu lielajiem maksājumiem kredītsaistību izpildei.

Cita vidū dažādi eksperti un viedokļu paudēji vienotā informācijas plūsmā apgalvo, ka baņķieri, vērienīgus kredītus Repšem izsniedzot, pret prominento klientu izturējušās «īpaši» pretimnākoši. Zemteksts nepārprotams — iespējama slēpta korupcija, vismaz morāli šaubīga dienesta stāvokļa izmantošana personiskās labklājības vairošanai.

Svešas, precīzāk, Ministru prezidenta, naudas skaitītāji zina, ka nācijas savam glābējam saziedotā naudiņa pārvērsta drošos vērtspapīros, bet pats Repše nešaubās, ka viņa «finansiālais stāvoklis nodrošina kredītu atmaksu». Dzirdētas arī premjera prātulas par risku kā obligātu priekšnoteikumu naudas pelnīšanā, par viņa pieļauto iespēju darījumos pazaudēt «visu». Tikmēr sentimentālākajiem vai skaudīgākajiem laikabiedriem īpaši saistoša var šķist valdības vadītāja pieļautā iespēja reiz dzīvot savā idilliskajā īpašumā klusa ezera krastā.

Atkarībā no dvēseles samaitātības pakāpes un pilsoņa politiskās orientācijas (Repšes pielūdzējs vai nīdējs) katram iespējams novērtēt premjera rīcību. Repše, lūk, finansiāli kails atklātības krustā sists visas tautas priekšā, lai tauta kā uz delnas redz vadoņa tīrību, un saprot — viņa nauda, lielā nauda nesmird! Cita vidū Repše ar personisku piemēru tautiešiem rāda, kā pildāmi viņa Jaungada runas uzstādījumi, jo — būsim taisnīgi! — katrs premjera nopirktās dievzemītes hektārs mūžam nenonāks badīgo ārzemnieku ķetnās.

Savukārt Repšes kauninātāji un liekulīgi moralizētāji var gandarīti atcerēties savulaik patriota Eduarda Berklava tālrādē pausto jaunā līdzgaitnieka brīdinošo vērtējumu — Einars, lūk, esot naudaskārs. Tā sakot, LNNK patriarham izrādījusies daudzām nullēm rakstāma taisnība… Repše bezkaunīgi paprasīja vēlētājiem honorāru par savu intelektuālo un politisko ieguldījumu dzimtenes labā. Nu premjers darbos atkal apliecinājies kā starptautiska kalibra finansists — savulaik viņš lētticīgi neglabāja mūža ietaupījumus bankā «Baltija», bet jaunajos laikos viedi pratis atrast savām vajadzībām īpaši atsaucīgas bankas.

Iepazīstot premjera finansiālo situāciju, būtībā lieku reizi pārliecināmies, cik patlaban drošs un stabils amatā ir Repše. Lai cik skaļi avīžzēni un meitenes neklaigātu par līdera valstsvīra šaubīgo tērpu, viņa mantiskā stāvokļa pētījumi vienīgi gandarī pūļa ziņkāri un lieku reizi demonstrē politisko oponentu bezspēcību. Kamēr dokumentāri netiks pierādīts, ka Repši kā citu populāru lidotāju uztur «krievu mafija», viņš droši var pirkt gan aramzemi, gan piekrastes kāpas, gan veselu salu siltas jūras viducī.

Par «diktatora» Repšes kritiķiem varas koalīcijā pat smieklīgi runāt — viņu puči un premjera gāšanas mēģinājumi beidzas ar mutes dzesēšanu dažādos paziņojumos un padevīgu pazemojuma krupju rīšanu. Repšes krišana nozīmētu viņu politisko nāvi, no kuras pašsaprotami baidās gan «mācītāji», gan «zemnieki», gan «tēvzemieši». Pat morālās stājas kroplumu Repšem neiespējami «piešūt» — viņš netramda priekameitas Vašingtonas hotelī, bet vadā daudzsološu aktrisīti uz balli Rundāles pilī.

Repše paliek kā garants jaunajiem laikiem — ar visām izrietošajām konsekvencēm (mūžīgu mieru Latvijai, tautas labklājības nemitīgu kāpumu, sociālā taisnīguma panākšanu, demogrāfiskā sprādziena decibeliem un lauku idilles latvisko renesansi, valsts politiskās šizofrēnijas tālāko saasināšanos, vadoņa civilizēta kulta nostiprināšanos, Latvijas pārtapšanu faktiskā Eiropas Savienības un NATO protektorātā — nevajadzīgo svītrot!). Repši apturēt, šķiet, var vienīgi fatāla apstākļu sakritība. Tā ka jālūdz Dieviņš, lai cilvēku, kurš Latvijas pulksteņa valstiskos rādītājus pagriezis uz jaunajiem laikiem, nepiemeklē ļauna miesas vai gara liga, Serbijas premjera vai Zviedrijas ministres skaudrais liktenis.

Īstais brīdis premjera naidniekiem teikt: rokas nost, netraucējiet Repšem strādāt! Jūsu uzbrukumi, dāmas un kungi, ir komiski savā nevarībā un gļēvumā. Apvaldiet naidu, nevērtējiet premjera īpašumus, labāk drebiet šausmās, ka taisni vīri jūs drīzumā izvilks no lepnajām savrupmājām. Repše patlaban ir tik varens, ka korupcijas astoņkājim un premjeram Latvijā pārlauzt sprandu spēj vienīgi viņš.

Savukārt Repšes daudzajiem atbalstītājiem laiks konvertēt savas patiesās pavalstnieku un domubiedru jūtas. Patlaban pateicīgs brīdis, lai atklātu ziedojumu līniju «Palīdzēsim mūsu Repšem strādāt!». Viens nieka telefona zvans, un premjeram maciņā iekrīt apaļš latiņš. Vai Latvijā ik mēnesi neatrastos 7000 godīgu un kredītspējīgu cilvēku, kuri vēl labu savai dzimtenei?