Aivars Tarvids: Pingvīns ar salauztiem spārniem

Pirmdiena, 4. oktobris (2004) 11:18

Nedēļas nogalē, tā vietā, lai skatītos, kā zied vai dzeltē ievas Siguldā, vairāki politiķi domāja un runāja par valsti, bezbailīgi minot apdraudējumus gan Latvijai, gan personiskajai karjerai.

Tautas saskaņas partija (TSP) savā kongresā analizēja neveiksmes (čiks Eiroparlamenta vēlēšanās), atzina kļūdas (atbalsts Induļa Emša valdībai) un iezīmēja nākotnes ģenerāllīniju (Jāni Jurkānu par mēru!). Var, protams, ironizēt par lētticīgo (vai morālo) TSP, ko, neiesaldējot izglītības reformu, pievīlis mefistofeliskais premjers un viņa dancinātāji oranžajās aizkulisēs; vai apcerēt topošo Rīgas «tēvu» Jurkānu, viņam ziedojot valstsvīra laiku un spēku metropoles komunālajām kolīzijām.

Tikmēr Jurkāna kunga ambīcijas kongresa dienā pārsniedza partijas eksistenciālo pamatjautājumu (būt vai nebūt pašvaldību vēlēšanu čempionos), TSP līderis savās izteikās medijos (resp. dzirdīgajai tautai) vēstīja par totālo politisko korupciju Latvijas parlamentārajā demokrātijā. Jurkāns ar rūgtumu pieminēja piecus bijušos TSP partijniekus un tautas priekšstāvjus, kuri, ja ne gluži pievērsušies kristietībai, tad vismaz kļuvuši par t. s. mācītāju partijas frakcijas Saeimas deputātiem. Jurkāns arī neliedza līdzjūtības vārdus politiskajam nelaimes biedram Einaram Repšem, kas nule kā zaudēja vēl divus «Jaunā laika» (JL)biedrus un deputātus. Šīs tirādes zemteksts bija nepārprotams — patlaban Saeimā radoši un masveidīgi attīstās vēl Pirmajā republikā iezīmētā neglītā un Latvijai kaitīgā tradīcija, proti, deputātu balsu pirkšana un pārdošana.

Kongresa nedēļā TSP Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs aktualizēja daudziem tautiešiem mīļo tēzi par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī ar nolūku izslēgt iespēju deputātiem mainīt frakcijas un partijas piederību, bet pašā kongresa dienā TSP līderis no «zilā ekrāna» jau apelēja pie Valsts prezidentes. Sak, šī politiski korumpētā, pirktā un pārdotā Saeima steigšus jāatlaiž, un valstī jāizsludina jaunas vēlēšanas. Vaira Vīķes-Freibergas kundze bija korekta. Stāvot pāri partiju reālpolitikai savos Rīgas pils augstumos, valsts galva politiskās korupcijas atmaskotājam ieteica apkopot faktus mapītē un steigties uz Ģenerālprokuratūras pieņemamo istabu.

Pagaidām nav zināms, ka kompetenti orgāni būtu saņēmuši TSP iesniegumu par politisko korupciju valstī. Lieku reizi skeptiskajiem līdzpilsoņiem atgādināt politiķu pērkamības iespējamību, protams, bija plānota vai ekspromta TSP līdera PR akcija, kuras iespējamā veiksme sakņojās politiskās un sociālās ikdienas gurdināto tautiešu cinismā (visi zog, visi viņi ir pērkami) un netiešajos pierādījumos (konkrētu pārbēdzēju skaļie dezertēšanas piemēri).

Tikmēr vēl piektdien politiskās baumas, versijas un pieņēmumi transformējās politiskā faktā — no JL un partijas Saeimas frakcijas aizgāja Māris Gulbis un viņa politiskā «dekabrista sieva» Ināra Ostrovska. Gulbja kunga karjeras svaigākā peripetija neapšaubāmi veidoja pieņēmumu bāzi Jurkāna loģiskajai konstrukcijai par politiskās korupcijas esamību valstī. Sak, laikabiedriem jāsaprot — notikušais bija mēģinājums tālāk šķelt un neitralizēt JL. Gulbis kārtējo reizi šoruden laulājās, un svinības notika Ventspils Livonijas pilī. Tautieši, esiet modri, kazi, lielgabala zalvi godībās apmaksāja un jaunā vīra principiālo politisko izvēli noteica kādas Kurzemes pašvaldības vadītājs…

Notikumu gaitu skaidrot ar naudu ir ērti, ar lielu naudu — kārdinoši. Vien nevajadzētu šajās «sazvērestības teorijās» dēmonizēt Aivara Lemberga kunga figūru. Atcerēsimies valsts notāru Gulbi, kas, paštēlu kopjot un valsts naudu taupot, kādu brīdi atteicās no dienesta auto, lai smalkās kurpēs cilpotu pa dubļaino Rīgu. Atcerēsimies iekšlietu ministru Gulbi, kas TV kameru priekšā rīkoja šmonu, meklējot pirātiskus diskus «Latgalītes» andelmaņu somās vai arī reida laikā lika «pūst trubiņā», pēc ministra domām, ieskurbušajiem policistiem. Neba Lembergs būs pārskaitījis naudu uz Gulbja slepeno kontu, lai šī Latvijas politikas cerība (Gulbis savulaik nepretojās publiskajiem pieņēmumiem, ka reiz būšot gatavs sēdēt premjera vai Rīgas mēra krēslā) paģērētu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Jura Rekšņas patriekšanu no amata — pēdējais, lūk, vērpjot intrigas un liekot ministru izsekot…

JL «aizgājējs» Gulbis jau pasteidzies vēstīt par nākotnes iecerēm. Šonedēļ viņš ar «tēvzemiešiem» apspriedīšot iespēju veidot labējās opozīcijas ēnu kabinetu (ieteikums — svētīgi pasākumā pieaicināt politiskajā neziņā klīstošo Eiropas Komisijas komisāra gaistošo «ēnu» Sandru Kalnietes kundzi). Gulbis arī runā par partijas «Jaunie demokrāti» drīzu dibināšanu, kā potenciālos biedrus un partijas sejas vervējot Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un prezidentes Kancelejas vadītāju Mārtiņu Bondaru (abi kungi šādu iespēju publiski jau nolieguši), kā arī Pareksa bankas naudas kalpībā pagurušos dažus «ceļiniekus» (neoficiāli piesaukts ekspremjera Ivara Godmaņa vārds).

Jāatzīst, no kautrības un ambīciju deficīta Gulbis viss nemirs. Cilvēciskajā bezkaunībā un politiskajā lielummānijā, šķiet, šis kungs spētu uzņemties pat veselības ministra amatu, lai ātri un perfekti paglābtu nāciju no draudošā šīs vitāli svarīgās nozares kraha valstī. Gulbja neformālo fanu pulkam svētīgi atcerēties argumentus, ar kādiem šis politiķis nule kā aizgāja no JL. Viņš, lūk, vienīgi vēloties pildīt vēlētājiem dotos solījumus, partijā esot sapulcējušies labi un strādāt griboši censoņi, tikai tirāniskais Einars Repše padarot viņa politisko eksistenci JL rindās neiespējamu… Būtībā Gulbis neviļus atzīstas politiskajā kapitulācijā un gatavs vēlētājiem doto vārdu turēt, dibinot partiju, kas nu pasargās JL godīgos biedrus un valsti kopumā no Repšes apdraudošās suģestijas. Kāda gan Gulbja politiskās kapacitātes un pilsoniskās drosmes summa, ja viņš nespēj neitralizēt viena vienīga konkurenta mesiānismu vai diagnozi? Atliek vien iesaukties — cik labi dzīvotu Gulbis, JL un visa Latvija, ja viņnedēļ, bezatbildīgi pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, Repšes kungs būtu papildinājis ceļu satiksmes negadījumu baiso statistiku…

Iespējams, Gulbis savāks līdzgaitnieku vai līdzskrējēju kopu, «Jaunie demokrāti» tiks pie finanšu donoriem, bet kāda sabiedrisko attiecību ģēniju firma līdzēs viņiem neizgāzties vēlēšanās. Gulbis gatavs lidojumam. Tāds svina pingvīns ar salauztiem spārniem, kuram politisko personību deficīta apstākļos lemts tik pagodinošais news maker statuss Latvijas plašsaziņas līdzekļos.